Vakcinācijas un profilaktiskās apstrādes pret parazītiem.

Mēs dzīvojam starp baktērijām, sēnīšu sporām un vīrusiem. Kucēni un kaķēni piedzimstot sākumā iegūst imunitāti zīžot mātes pienu. Atšķirot mazuļus no mātes tie paliek neaizsargāti pret vīrusu slimībām! Tādēļ ir nepieciešamas profilaktiskās vakcinācijas pret bīstamām vīrusu slimībām. Tās ir panleikopēnija, kalici vīruss, herpes, trakumsērga, hlamidioze, leikēmija – tās ir infekcijas slimības pret kurām nepieciešams vakcinēt.

Vakcinācija ir visefektīvākā aizsardzība pret vīrusu slimībām. Pirms vakcinācijām ir obligāti jāattārpo dzīvnieku, jo pretējā gadijumā tie traucēs pilnvērtīgai imūnsistēmas atbildei!

Dzīvnieks saņem ar mātes pirmpienu imunoglobīnus. Tā ir tā saucamā pasīvā imunitāte. Imunoglobulīnu daudzums asinīs pakāpeniski samazinās. Pasīvās imunitātes laiks ir 6 līdz 20 nedēļas. Tas ir kritiskais periods, kad mātes imunoglobulīni vairs nespēs pasargāt kucēnus un kaķēnus no infekcijas. Tāpēc ir ieteicamais vakcinācijas vecums kas ir no 6 nedēļu vecuma, savukārt līdz 12 nedēļāi ir obligātais ieteicamais vecums revakcinācijai.

Pēdējos gados sabiedrībā daudz tiek runāts par vakcīnu blaknēm. Normālas organisma reakcijas uz vakcīnu var būt neliels drudzis, pietūkums un sāpes vakcinācijas vietā. Lokāls pietūkums pazūd mēneša laikā. Lai pēc iespējas izvairītos no iespējamām blaknēm jāizvēlas vakcīnas bez vakcīnu stabilizatoriem(jautājiet savam veterinārārstam) un jāseko veterinārārsta ieteiktai vakcinācijas shēmai.

Dzīvniekiem atšķir ekto parazītus (tie kuri dzīvo uz ādas un apmatojuma) un endo parazītus kas izvēlējās par savām mājām dzīvnieku zarnu traktu, plaušas, muskuļus, asinsvadus un pat sirdi! Izklausās baisi taču tā ir taisnība! Bet draugi mīļie nebēdāsimies mums ir “ieroči” un savas viltības, kas palīdzēs ar viņiem efektīvi cīnīties un kontrolēt viņu vairošanos, tik tālu lai viņi nespētu kaitēt mūsu mīluļiem. Parazīti tādēļ arī saucas par parazītiem, jo tie parazitē, izmanto dzīvnieku, sūc asinis, barojas un dzīvo uz saimnieka rēķina. Lai izdzīvotu tie nomāc dzīvnieku imunitāti, lai netraucēti varētu vairoties. Parazīti pārnēsā arī citas bīstamas slimības tādas kā Laima, Babezioze un citas no kuriem dzīvnieki aiziet bojā dažu dienu laikā... Dzīvnieks visbiežāk nejūt ērču klātbūtni, jo viņu siekalām piemīt pretsāpju iedarbība un tās netraucēti sūc asinis. Pēc dažām stundām, ērču barošanās laikā, kad siltās asinis sasilda ērču kuņģi atdzīvojas mikroskopiskie parazīti, kurus tās var nodot jūsu dzīvniekam. Arī blusas nav tās labākās “draudzenes” jūsu mīluļiem. Tās bieži izsauc dermatītus, alerģijas, pārnēsā helmintu oliņas, kas ievērojami ietekmē jauno dzīvnieku augšanu un veselību.

Lūdzu esiet atbildīgi pret saviem mājas mīluļiem!

Vakcinējiet un regulāri apstrādājiet pret parazītiem savus mīluļus arī ziemas mēnešos!

Teksta autore

Klīnikas vadītāja

Veterinārārste M.Milča