Vecāki kaķi var:

• Biežāk ņaudēt,
• Izvairīties no iemīļotās atpūtas vietas un slēpties,
• Netrāpīt tualetes kastē, vai pat vispār tajā neiet,
• Nenākt, kad tos sauc,
• Mainīt gulēšanas un ēšanas paradumus.

Visas izmaiņas, gan uzvedības, gan veselības, nedrīkst ignorēt. Noteikti ir jādodas pie veterinārārsta.

Teksta autors

“Lion” veterinārās klīnikas veterinārārste

Zane Briģe

Vecāki kaķi var kļūt mazkustīgāki, mazāk spēlēties, tie var vairāk gulēt, zaudēt svaru, vai gluži otrādi – aptaukoties. Var gadīties, ka kaķis vairs nevar uzlēkt savā iemīļotākajā vietā. Visas šīs pazīmes var būt saistītas arī ar veselības problēmām, ne tikai ar vecumu. Kaķiem senioriem ar veselības problēmām būtu ideāli veikt veselības pārbaudes reizi pusgadā un veseliem kaķiem – reizi gadā, iekļaujot asins analīzes un rentgenoloģisko izmeklēšanu. Vajadzētu pārliecināties, ka kaķim ir viegla piekļuve lietām, kas tam patīk vai ir nepieciešamas. Veciem kaķiem ir jābūt vieglai piekļuvei barībai, ūdenim un tualetei. Ja mājās ir vairāki stāvi, tad vajadzētu nolikt kaķa tualeti visos stāvos, jo kaķis var nepaspēt aiziet līdz tualetei. Kaķiem senioriem var nebūt problēmas iekāpt tualetē ar augstākām malām, lai pačurātu, bet var būt problēmas ar pakakāšanu. Tad vajadzētu uzlikt tualetes ar zemām malām vai aplikt ap tualeti avīzes. Ja kaķis vairs nevar uzlēkt uz palodzes vai ielēkt gultā, tad vajadzētu viņam nodrošināt iespēju tur nokļūt pašam. Var iegādāties kaķu trepītes vai arī pats var kaut ko uzmeistarot. Vecus kaķus biežāk vajadzētu ķemmēt, jo viņi paši var vairs nespēt sevi tik labi apkopt. Ķemmēšana arī uzlabo asinsriti. Ja kaķim ir problēmas ar redzi, tad pa nakti vajadzētu atstāt nakts gaismu, lai kaķim būtu vieglāk orientēties. Ja kaķis ir akls, tad videi ap to būtu jābūt nemainīgai. Un lai neizbiedētu kaķi, pirms to aiztikt, jāpasauc vārdā. Ja kaķis ir kurls, tad tam vajadzētu tuvoties no priekšpuses, lai to neizbiedētu. Šādus kaķus būtu jātur istabā, lai tos pasargātu no plēsējiem un mašīnām. Veciem kaķiem tāpat kā veciem cilvēkiem, patīk rutīna un viņi var gribēt pavadīt vairāk laika ar savu ģimeni.

Teksta autors

“Lion” veterinārās klīnikas veterinārārste

Zane Briģe

Kaķiem senioriem ar labu veselību, būtu nepieciešams apmeklēt veterinārārstu reizi gadā un veikt rentgenoloģisko izmeklēšanu, kā arī asins analīzes.

Ja kaķim ir problēmas ar veselību, tad veterinārārsta apmeklējumu vajadzētu ieplānot reizi pusgadā. Vecākiem kaķiem bieži ir aknu un nieru problēmas.

Ja kaķis sāk pastiprināti dzert un urinēt, vajadzētu pārbaudīt nieres un glikozes līmeni asinīs.

Ja kaķi pārlieku pieņemas svarā vai arī zaudē svaru arī būtu nepieciešamas asins analīzes, jo var būt sācies diabēts vai arī vairogdziedzera problēmas.

Tāpat kaķiem vajadzētu regulāri kontrolēt zobu stāvokli, jo, ja ir problēmas ar zobiem, kaķim var būt grūtības uzņemt barību un tas attiecīgi novājē.

Teksta autors

“Lion” veterinārās klīnikas veterinārārste

Zane Briģe

Kaķiem ir specifiskas uztura vajadzības, kas mainās tiem novecojot. Kaķiem ir nepieciešams daudz augstāks proteīna līmenis nekā daudziem citiem dzīvniekiem. Vecākiem kaķiem var būt grūti sagremot un absorbēt taukus. Tas nozīmē, ka kaķiem senioriem ir nepieciešami tauki, kurus ir vieglāk sagremot, lai tie saņemtu enerģiju, kas viņiem nepieciešama. Ir svarīgi sekot līdzi kaķa svaram un ķermeņa kondīcijai. Kaķiem novecojot, tie var vai nu aptaukoties vai pārlieku novājēt. Abos gadījumos ir jāveic izmeklējumi, lai noskaidrotu iemeslus. Senioru kaķu barībā vajadzētu būt augstas kvalitātes proteīnam, sagremojamiem ogļhidrātiem, vitamīniem, minerālvielām, magnijam, šķiedrvielām, antioksidantiem un taukskābēm. Kaķiem vajadzētu dot senioru barību pēc septiņu gadu vecuma, jo šajā laikā kaķa metabolisms sāk palēnināties un kaķis var palikt mazāk aktīvs, šajā laikā var parādīties arī ar vecumu saistītās problēmas, kā piemēram, hroniska nieru mazspēja. Senioru barības satur mazāk fosforu un vairāk antioksidantus. Kaķiem ar dažādām veselības problēmām ir specifiskas vajadzības. Piemēram, ja kaķim ir kolīts, aizcietējumi vai problēmas ar anālajiem dziedzeriem, tad kaķim labāk dot barību ar augstāku šķiedrvielu saturu. Kaķiem ar diabētu ir nepieciešama barība ar augstu tauku, proteīna un šķiedrvielu saturu, bet ar mazu ogļhidrātu daudzumu. Kaķiem ar sirds slimībām var būt nepieciešama diēta ar samazinātu nātrija un palielinātu taurīna saturu. Kaķiem ar hronisku nieru mazspēju vajag barību ar augsti sagremojamu proteīnu.

Teksta autors

“Lion” veterinārās klīnikas veterinārārste

Zane Briģe