Dzīvnieku čipošana un reģistrācija

Pirmo reizi čipošana(vai dzīvnieku elektroniskā identifikācijas sistēma) tika pielietota 90s gados 20 gadsimtā Nīderlandos. Uz doto brīdi ir jau čipoti vairāk nekā miljards dzīvnieku pa visu pasauli un katru gadu šis cipars tikai pieaug. Latvija veic čipošanu jau vismaz 10 gadus un no 2017 gada tā ir obligāta visiem suņiem, kas likumīgi apstiprināta ar ministra kabineta lēmumu.

Katram dzīvnieku īpašniekam ir jāveic suņa apzīmēšana ar zemādas mikroshēmu un jāreģistrē tos Lauksaimniecības Centra datu bāzē.

Īpašnieki var to veikt paši ieejot https//info.ldc.gov.lv.

Ja rodās grūtības ar reģistrāciju, saimnieki var griezties veterinārā klīnikā vai var aizbraukt uz Lauksaimniecības Datu Centru un izdarīt to uz vietas.
Ja tas nebūs izdarīts, tad zūd visa čipošanas jēga. Svarīgi saprast, ka pats čips satur unikālu kodu(ciparu kombināciju), bet savukārt datu bāzē, šim kodam tiek pievienota informācija par pašu dzīvnieku, viņa īpašnieku, sazināšanās iespejām, kā arī daudz citas lietderīgas informācijas(vakcinācija, dzīvnieku individuālās pazīmes). Čipošana ļauj izveidot dzīvnieka elektronisko pasi, kuru nav iespējams pazaudēt un šo procedūru veic vienreiz mūžā. Bet pats galvenais, ja Jūsu dzīvnieks, nejauši pazudis, to atrašanās iespeja tūkstoškārt pieaug.
Sākot no 2002 gada dzīvnieku pārvietošana uz Eiropas valstīm, kā arī ārpus tās, bez čipošanas nav iespējama. Tā pat Jūsu dzīvnieks bez čipošanas nevarēs piedalīties izstādēs.
Daudzi dzīvnieku īpašnieki jautā, vai pēc čipošanas viņš varēs izsekot sava dzīvnieka atrašanās vietu caur satelītu, vai ar smartfona palidzību. Tas nav iespējams, mikročips ir pasīva ierīce, kuram nav baterejas un GPS raidītāja. Dzīvnieku  pazušanas gadījumā būs jāgaida, kad jūsu dzīvnieku atradīs un nolasot čipu, izlasīs informāciju vienotā datu bazē, kā ar Jums var sazināties.