Iegādājoties kucēnu vai kaķēnu, būtu svarīgi, lai uz to brīdi dzīvnieki obligāti būtu jau vakcinēti, tas jādara audzētājiem. Un pēc vakcinācijas ir japaiet 10-14 dienas.

Kucēnu var sākt vakcinēt no 6 nedeļu vecuma, pirms vakcinācijas, jauniem dzīvniekiem, obligāti jabūt attārpotiem.

Kucēni javakcinē pret gaļēdāju mēri, infekciozo hepatītu, parainfluenci, parvovirusu un leptospirozi. Turpmāk jāveic atkārtota vakcinācija(revakcinācija) pēc 3-4 nedeļam. Starp vakcinācijām ir jāveic atkārtota attārpošana atkarībā no dzīvnieka svara.

Par attārpošanas un vakcinācijas shēmu labāk konsultēties ar savu veterinārārstu, viņš individuāli piemeklēs Jūsu gadījumam objektīvi labāko variantu.

Vakcinācija pret suņu audzētavu klepu(ierosinātāji ir Bordatella un parainfluences vīrus), korona vīrusu un Laima slimību ir nepieciešama, ja sunim ir reāls risks saslimt ar šim infekcijas slimībām.

Vakcinācija pret trakumsērgu tiek veikta kucēnam sasniedzot pilnas 12 nedēļas.

Imunitātes stabilitātei dzīvniekiem nepieciešams veikt ikgadējo revakcināciju pret vīrusa slimībām.

Pret trakumsērgu vakcinācijas shēma būs atkarīga no tā, kādu vakcīnu izvēlēsies Jūsu veterinārārsts un atbilstoši vakcīnas ražotāju ieteikumiem(vienu reizi 2 vai 3 gados).

Šī izvēle un ieteikumi individuāli paliek Jūsu veterinārātsta ziņā.

Dažu tīršķirņu suniem, tādiem kā rotveileriem, dobermaņiem, stafordšīras terjeriem, pitbulterjeriem, jo īpaši, ja viņi apmeklē izstādes un ceļo kopā ar saimnieku, vēlama revakcinācija 6 mēnešu vecumā.

Vakcinēt var tikai pilnīgi veselus dzīvniekus, tapēc pirms vakcinācijas, veterinārārsts veiks pilnu klīnisku izmeklēšanu.

Jāievēro:

Kaķēnus arī jaiegādājās ļoti pārdomāti un uzmanīgi. Nesteidzaties paņemt pavisam maziņus neattārpotus un vakcinētus dzīvniekus. Kamēr kaķēni atrodas ar mammu, zīdīšanas periodā, viņi ir pasargāti no infekcijas slimībām, bet agri atšķirot mazos kaķēnus un laicīgi nevakcinējot viņi ir apdraudēti. Pakļauti virusu slimību saslimšanai.

Kaķēnus nepieciešams vakcinēt pret kaķu infekciozo rinotraheītu, kalici vīrusu, panleikopēniju. Sāk vakcinēt ar 6-7 nedēļu vecumu.

Pret kaķu leikēmiju un kaķa imundeficīta vīrusu – sākot ar 9 nedēļu vecumu.

Revakcinācija nepieciešama pēc 3 nedeļām līdz kaķēni sasniedz 3-4 mēnešu vecumu. Pret trakumsērgu vakcinācija tiek veikta kaķēnam sasniedzot 12 nedēļu vecumu.

Kaķēni piedzimst sterili, brīvi no endoparazītiem, bet zīdišanas periodā inficējas un pirms vakcinācijas viņus obligāti ir jaattārpo, izejot no viņu svara. Ļoti svarīgi, ka katrs dzīvnieks pirms vakcinācijas tiek klīniski izmeklēts – vakcinēt var tikai veselus un pareizi attārpotus dzīvniekus.

Kāpēc nepieciešams vakcinēt dzīvniekus?

Vakcinācija var pasargāt jūsu dzīvnieku , no ļoti daudzām smagām un pat nāvejošām slimībām. Infekcijas slimības dzīvniekiem grūtāk kontrolēt nekā cilvēka, jo mūsu valstī pagaidām vēl daudz klaiņojošu suņu un kaķu populācijas, kur cirkulē šie vīrusi un mēs, cilvēki, varam atnest šos vīrusus uz mājām un tādā veidā apdraudēt savus mīluļus.

Kucēni un kaķēni imunitāti pret vairākām infekcijas slimībām iegūst zīdišanas periodā. Mātes piens satur antivielas, kuras pasargā jaunus dzīvniekus, to pirmajās dzīves nedēļās.

Antivielas pienā ir neilgu laiku un kad zīdīšanas periods iet uz beigām, nepieciešama vakcinācija, kas izveido imunitāti pret konkrētām slimībām. Vakcinācija jāveic pēc precīzas shēmas, kas ļaus saglabāt imunitātes spraigumu un pasargās no saslimšanas.

Tāpēc turpmāk visas dzīves laikā ir nepieciešama ikgadēja vakcinācija.

Vai obligāti vakcinēt vecus dzīvniekus?

Atbilde ir – JĀ! Vecākiem dzīvniekiem, tāpat kā cilvēkiem, gadiem ritot samazinās organisma aizsargspējas(imunitāte).

Slimības, kuras var izraisīt vieglu saslimšanu jauniem dzīvniekiem, vecākiem dzīvniekiem var norisināties ļoti smagā formā un pat beigties letāli. Šīs slimības izplatās gaisa pilienu veidā. Atrodās uz dzīvnieka ādas, tiek izdalitas ar siekalām, urīnu un fekālijām.

Dzīvnieka inficēšanās nenotiek tikai atrodoties ārējā vidē, tas var notikt arī veterinārājās klīnikās, pie friziera, veikalā, sabiedriskā transportā, kāpņu telpās.

Dzīvniekus varat pasargāt no saslimšanas ar daudzām smagām un bieži vien ļoti lipīgām infekcijām – savlaicīgi vakcinējot.

Izvērtējot visus inficēšanās iespējamības riskus, mēs rekomendējam dzīvnieku ikgadēju vakcināciju.

Mazo šķirņu suņiem zobu maiņa var aizkavēties. Palikušie piena zobi traucē pamat zobiem šķilties pareizā vietā, aizņemot to, traucē attīstīties smaganu rievai. Šīs problēmas ir jārisina savlaicīgi jau 9-10 mēnešu vecumā, neatliekot uz vēlāku laiku.

Visa gremošanas sistēma sākas ar mutes dobumu un zobiem, tieši tāpēc to veselība ir tik svarīga visa mūža garumā.

Aplikums uz zobiem veidojās nepārtraukti, katru dienu, ja to regulāri nenotīra, pēc 48 stundām aplikums paliek ciets un pārvēršas zobakmenī. Laikam ritot, ja dzīvnieks neizmanto cieto barību, vai speciālos līdzekļus zobu virsmas tīrīšanai, zobakmenim pieaugot, atslāņojas smaganas, veidojas kabatas starp zobu un smaganu, tur vairojās baktērijas, radot nepatīkāmu smaku un iekaisumu (stomatīts, gingivīts, periodontīts).

Būtu vēlams tīrīt zobus dzīvniekiem vismaz 3 reizes nedēļā. Zobu tīrīšanai jāizmanto dzīvniekiem paredzētas zobu pastas, jo tās nav jāizskalo. Tās satur enzīmus, kas atvieglo aplikuma noņemšanu un samazina aplikuma veidošanos.

Gadījumos, kad zobu tīrīšana nav regulāra, iesakam dot graužamos kauliņus, tiem  ir neregulāra, negluda forma un sastavā ir speciālās vielas, kas samazina aplikuma veidošanos un mehāniski palīdz aplikumu noņemt.

Divas reizes gadā iesakām apmeklēt veterinārārstu, lai novērtētu mutes dobuma veselību, kā arī veiktu mutes dobuma sanāciju ar speciālo ultraskaņas aprīkojumu, kas noņem zobakmeni.

Katram dzīvnieku īpašniekam ir jāveic suņa apzīmēšana ar zemādas mikroshēmu un jāreģistrē tos Lauksaimniecības Centra datu bāzē.

Īpašnieki var to veikt paši ieejot https//info.ldc.gov.lv.

Ja rodās grūtības ar reģistrāciju, saimnieki var griezties veterinārā klīnikā vai var aizbraukt uz Lauksaimniecības Datu Centru un izdarīt to uz vietas.
Ja tas nebūs izdarīts, tad zūd visa čipošanas jēga. Svarīgi saprast, ka pats čips satur unikālu kodu(ciparu kombināciju), bet savukārt datu bāzē, šim kodam tiek pievienota informācija par pašu dzīvnieku, viņa īpašnieku, sazināšanās iespejām, kā arī daudz citas lietderīgas informācijas(vakcinācija, dzīvnieku individuālās pazīmes). Čipošana ļauj izveidot dzīvnieka elektronisko pasi, kuru nav iespējams pazaudēt un šo procedūru veic vienreiz mūžā. Bet pats galvenais, ja Jūsu dzīvnieks, nejauši pazudis, to atrašanās iespeja tūkstoškārt pieaug.
Sākot no 2002 gada dzīvnieku pārvietošana uz Eiropas valstīm, kā arī ārpus tās, bez čipošanas nav iespējama. Tā pat Jūsu dzīvnieks bez čipošanas nevarēs piedalīties izstādēs.
Daudzi dzīvnieku īpašnieki jautā, vai pēc čipošanas viņš varēs izsekot sava dzīvnieka atrašanās vietu caur satelītu, vai ar smartfona palidzību. Tas nav iespējams, mikročips ir pasīva ierīce, kuram nav baterejas un GPS raidītāja. Dzīvnieku  pazušanas gadījumā būs jāgaida, kad jūsu dzīvnieku atradīs un nolasot čipu, izlasīs informāciju vienotā datu bazē, kā ar Jums var sazināties.

Veic termoregulāciju, aizsargfunkcijas, sensora(jušanas) funkcijas, absorbcijas un izvadīšanas, sintēzes un imunitātes funkcijas.

Sūdzības par apmatojuma kvalitāti un ādas problēmas ir vienas no visbiežākajām problēmām ar ko klienti griežas pie veterinārārstiem.

Problēmas ar ādu var izraisīt sēnītes, baktērijas. Bieži sastopamas alerģiskas reakcijas uz ādas , ko provocē barības alergēni vai citi alergēni, kas atrodas ārējā vidē. Dzīvniekiem ir sastopamas arī autoimūnās saslimšanas, kuras prasa speciālu papildus izmeklēšanu.

Mēs izmantojām dažadas izmeklēšanas metodes:

• Citoloģija,
• Trihoskopija,
• Nokasijumu metode,
• Izmeklēšana ar wad lampy,
• In tray uzsējums uz barotnes,
• Bakterioloģija + antibiogramma,
• Ādas biopsija,
• Alerģijas noteikšanas testi,
• Sensibilizācijas metodes.

Problēmas ar ādu un apmatojumu var parādīties gan pavisam jauniem dzīvniekiem, gan dīvniekiem jau novecošanas periodā. Dažas no tām var būt genētiski mantotas no vienas paaudzes uz nākošo. Daudzas tiek iegūtas dzīves laikā, bet svarīgi savlaicīgi griezties pēc palīdzības pie sava veterinārārsta un mēs centīsimies sniegt jums optimālu palīdzību.